Perimenopauze un mentālā veselība

Šogad Pasaules menopauzes dienas – 18.oktobrī- tēma ir sievietes mentālā un garīgā veselība menopauzes/pirmsmenopauzes laikā.

Perimenopauze,  laiks pirms menopauzes, var būt īpaši grūts laiks sievietēm gan fiziski, gan psiholoģiski. Mentālās veselības jautājumi – piemēram, trauksme, depresija, garastāvokļa svārstības un nogurums – bieži vien ir daži no pirmajiem simptomiem, ar ko nākas saskārties, kad sieviete iziet perimenopauzi. Tas var likt justies nomācoši, biedējoši un mazliet justies it kā zaudētājai, īpaši tāpēc, ka bieži ir sajūta, ka tas jāizdzīvo vienai.

Pati perimenopauze tiek reti apspriesta, nemaz nerunājot par garīgās veselības simptomiem, kas ar to saistīti. Bet vissvarīgākais ir atcerēties, ka tu neesi viena. Šie simptomi ir izplatīti — ir veikti pētījumi, kas liecina, ka 9 no 10 sievietēm perimenopauzes rezultātā rodas  mentālās veselības problēmas, no kurām 77% nekad agrāk nav tādu bijis. Visbiežāk novērotie simptomi sievietēm, kurām ir perimenopauzes mentālie traucējumi, bija zems enerģijas līmenis, motivācijas trūkums, nemiers, slikts garastāvoklis, depresija, dusmu lēkmes un mazvērtības sajūta, tādēļ, ja tev rodas kāds no šiem simptomiem, nejūties vientuļi vai izolēta šajās emocijās. 

Ir pienācis laiks sākt runāt par perimentālo veselību, jo labākais veids, kā uzlabot pašsajūtu, ir saprast, kāpēc perimenopauze var likt mums justies šādi, kā tas var mūs ietekmēt un, pats galvenais, kā situāciju uzlabot un tikt galā ar to.

Kādi ir perimenopauzes simptomi?

Perimenopauze ir stadija, kurai nav pievērsta tāda uzmanība kā menopauzei, taču tai var būt tikpat svarīga un dramatiska (ja ne vēl lielāka) ietekme uz jūsu mentālo veselību. Mentālās veselības izmaiņas ir agrākās perimenopauzes pazīmes. Kā skaidro menopauzes speciāliste GP Dr. Heidi Kerr:  “Sieviešu informētības palielināšana par perimenopauzi ir ļoti svarīga, jo daudzu traucējošu simptomu negaidīta parādīšanās viņu 40 gados, nevis pieņemtajos 50 gados, var dramatiski ietekmēt ikdienas dzīvi mājās, darbā un attiecībās. Labāk izprotot notiekošās hormonālās izmaiņas un to ietekmi uz viņu ķermeni, sievietes varēs pieņemt labus lēmumus par savu veselību jau agrāk, lai palīdzētu mazināt simptomus un uzlabot savu veselību. Tas ļaus viņām gūt labumu, virzoties uz nākamo desmitgadi un turpmāk. Ja jums ir smagi simptomi un domājat, ka jums ir perimenopauze, konsultācija ar ģimenes ārstu var palīdzēt.“

Kā perimenopauze ietekmē mentālo veselību?

Ir daži veidi, kā perimenopauze var ietekmēt jūsu mentālo veselību tādos veidos, ar kuriem ir īpaši grūti tikt galā. Tas bieži vien prasa holistisku pieeju ārstēšanai.

Kam perimenopauze var būt iemesls:

Dusmas un garastāvokļa svārstības

Sīkas lietas, kam agrāk nepievērsi daudz uzmanības, var tevi nemitīgi nomocīt, piemēram, partnera elpošana, bērnu nemitīgie jautājumi vai īpaši grūts uzdevums darbā. Tā vietā, lai to pārvarētu, tu vari justies pēkšņi un ārkārtīgi dusmīga, ka var būt grūti savaldīties. Šīs ekstremālās emocijas neaprobežojas tikai ar dusmām, un tās bieži var raksturot ar ārkārtēju paniku vai ārkārtēju satraukumu. Tie ir neparedzami un var izraisīt kontroles zaudēšanu.

Nogurums, zems enerģijas līmenis un zema motivācija

Šis ir visizplatītākais ar menopauzi saistītās garīgās veselības simptoms, un portāla “Health and Her” pētījumi atklāja, ka 58% sieviešu ziņo par motivācijas un enerģijas trūkumu. 

Trauksme

To raksturo pastāvīga uztraukuma, nervozitātes un baiļu sajūta, un tas var radīt sajūtu, ka nav iespējams bez bailēm veikt vismazākos un visparastākos uzdevumus. Tu vari pārdomāt un krist panikā par notikumiem, par kuriem citi, šķiet, divreiz nedomā, notikumiem, kurus jtu mēdzi uztvert viegli. Trauksme var izraisīt arī panikas lēkmes un traucēt tavus miega paradumus.

“Brain fog” (“smadzeņu migla”, apziņas duļķošanās)

Tev var šķist, ka zaudē atmiņu — tu nevari atcerēties, kas bija nākamais darāmo darbu sarakstā, tev var būt grūtības koncentrēties uz uzdevumiem vai tu vari pieļaut nelielas kļūdas ikdienas gaitās. “Smadzeņu miglu” raksturo koncentrēšanās spējas zudums un grūtības atcerēties, un tas var ļoti apgrūtināt darbu un dzīvi. 1 no 4 sievietēm atzīst, ka ir pieļāvusi kļūdas darbā, un 1 no 6 saslimst, lai pilnībā izvairītos no darba.

Depresija

Depresija bieži var iet roku rokā ar trauksmi un zemu enerģiju. Ar visaptverošu sliktā garastāvokļa, noguruma un nelaimes sajūtu depresija var izraisīt aizkaitināmību, apgrūtināt koncentrēšanos un nespēju gūt prieku vai baudu no aktivitātēm, kas tev patika agrāk. To bieži var pavadīt apetītes izmaiņas, miega traucējumi, domas par pašnāvību un pat fiziskas sāpes, piemēram, krampji un galvassāpes. Portāla “Health and Her”  pētījumi* liecina, ka sievietes, kurām ir perimenopauze, ir neaizsargātākas pret depresiju. 44% sieviešu ziņoja, ka no rītiem nevēlas piecelties no gultas, savukārt 1 no 10 atzina, ka viņām ir domas par pašnāvību. Depresija var likt justies kā zaudētājai un padarīt tavu parasto dzīvi neiespējamu.

Zema pašapziņa

Šī kleita, kas tev patika, tagad karājas paslēpta drēbju skapja aizmugurē. Darbā jūties nesaprātīga vai muļķīga, pat ja zini, ka dari savu darbu labi. Tu nevēlies redzēt vai pavadīt laiku ar cilvēkiem, jo tu pastāvīgi pārdomā vai jūties nomākta par sevi — kā tu runā, kā izskaties, kā tu domā. 43% sieviešu perimenopauzē ziņoja, ka jūtas tā, it kā viņas nevēlas satikties ar ģimeni vai draugiem.  Perimenopauze un menopauze var mainīt pašapziņu un likt justies nevērtīgai.

Kā aizsargāt savu garīgo veselību perimenopauzes laikā

Ir neskaitāmi veidi, kā palīdzēt veiksmīgāk izdzīvot perimenopauzi un ārstēt visas garīgās veselības izmaiņas, kuras mēs varētu piedzīvot. Atkarībā no simptomu nopietnības un personīgajām izjūtām ir pieejami dažādi rīki un metodes, kas var palīdzēt.

• Apmeklē savu ģimenes ārstu vai kvalificētu menopauzes veselības speciālistu. Ja simptomi apgrūtina ikdienas dzīvi, tev vajadzētu apmeklēt kvalificētu speciālistu, lai palīdzētu apspriest tādas iespējas kā antidepresanti vai HAT.
• Hormonu aizvietojošā terapija – HAT, lai palīdzētu līdzsvarot hormonu līmeni. Ja tavi simptomi ir saistīti ar hormoniem, ģimenes ārsts var ieteikt sākt hormonu aizstājterapiju, lai stabilizētu hormonālās izmaiņas un novērstu estrogēna samazināšanos. Sākumā tas varētu šķist nedaudz biedējoši, taču HAT var radīt brīnumus, palīdzot stabilizēt hormonus, uzlabot garastāvokli un arī palīdzēt novērst tādas problēmas kā osteoporoze un sirds slimības. 
• Kvalitatīvi uztura bagātinātāji var būt noderīgs risinājums sievietēm, kuras vēlas meklēt holistiskāku un dabiskāku pieeju. Ideāls risinājums sievietēm, kuras meklē dabisku veidu, kā pārvaldīt savus perimenopauzes simptomus. Prasmīgi izstrādāti ar dabīgu vitamīnu, minerālvielu un aktīvo augu izcelsmes vielu maisījumu, lai atbalstītu hormonu līdzsvarošanu, optimālu psiholoģisko un kognitīvo funkciju, enerģijas līmeni un normālu nervu darbību.
• Miega palīglīdzekļi un padomi bezmiega gadījumā. Ja miega trūkums padara tevi aizkaitināmu, nemierīgu un ar zemu enerģijas patēriņu, dažādi rīki var palīdzēt sakārtot miega režīmu. Padomi, piemēram, regulāra miega režīma noteikšana, stimulantu samazināšana un dabisku miega palīglīdzekļu meklēšana, var palīdzēt normalizēt miega režīmu un uzlabot garīgo pašsajūtu.
• Uztura plāni, kas palīdzēs saglabāt veselību. Diēta var ļoti ietekmēt mūsu enerģiju un emocionālo labsajūtu. Dažu pārtikas produktu samazināšana, kas pastiprina simptomus, var mazināt nogurumu, un vispārēja veselīga uztura ievērošana var radīt brīnumus, palīdzot jums justies labāk.
• Fizisko vingrojumu programmas, lai saglabātu aktivitāti un veicinātu endorfīnu izdalīšanos. Dažādas fiziskās aktivitātes- joga, cigun, skriešana, nūjošana, peldēšana utt. var būt stabila aizsardzības līnija, kas palīdz uzlabot garastāvokli. Atbrīvojot endorfīnus, vingrojumi var sniegt laimes un enerģijas lādiņu, kas var palīdzēt jtev darboties visas dienas garumā, savukārt daži vingrinājumi, piemēram, joga menopauzes laikā, ir saistīti ar garastāvokļa un relaksācijas uzlabošanos.

*pētījumā piedalījušās 2,000 UK sieviešu 46-60 gadu vecumā.

Avots: https://healthandher.com