Autors: Laura Džeksone, tulkojums: I.Pērkone
Pretēji tam, ko stāsta ar skaistumu un jaunību apsēstā kultūra, novecot varētu būt ļoti aizraujoši. Pētījumi liecina, ka, lai gan mūsu āda kļūst krunkaina, mūsu kopējā dzīve līdz ar vecumu uzlabojas.
Mēs kļūstam laimīgākas un mierīgākas, pārliecinātākas, adaptīvākas un izturīgākas. Mēs padziļinām savas draudzības un zināšanas un novirzām savu uzmanību uz pozitīvo, nevis negatīvo. Protams, katra dzīves pieredze sniedz plašāku skatījumu un lielāku skaidrību par to, kas mēs esam un kas mums patiešām noder.
Šeit ir apkopotas galvenās novecošanas priekšrocības, kas saglabās optimismu turpmākajiem gadiem.
Pašapziņa
Saskaņā ar žurnālā Psychological Bulletin publicēto rakstu, 60 gadu vecums, šķiet, ir vislabākais pašcieņas paaugstināšanai, un šīs pozitīvās sajūtas var palikt optimālā līmenī veselu desmit gadu laikā.
“Pusmūžs daudziem pieaugušajiem ir ļoti stabilu dzīves apstākļu laiks tādās jomās kā attiecības un darbs. Turklāt vidējā pieaugušā vecumā lielākā daļa cilvēku turpina investēt savās sociālajās lomās, kas varētu veicināt viņu pašcieņu,” TIME sacīja pētījuma līdzautors Ulrihs Orts, Bernes universitātes (Šveicē) psiholoģijas profesors. “Piemēram, cilvēki darbā uzņemas vadošus pienākumus, uztur apmierinošas attiecības ar savu dzīvesbiedru vai partneri un palīdz saviem bērniem kļūt par atbildīgiem un neatkarīgiem pieaugušajiem.”
Turklāt pusmūža cilvēki noteikti sāk mazāk rūpēties par to, ko par viņiem domā citi cilvēki, viņi jūtas brīvi iet savu ceļu un izbauda, ka viņiem nav jāatvainojas, kad runa ir par sava viedokļa paušanu. Tas ir tad, kad mēs saprotam, ka citu spriedums nav tik svarīgs un ka mēs beidzot varam sākt uzņemties iespējas un riskus, no kuriem esam atturējušies. Kļūstot vecākiem, mēs arī saprotam, uz ko tieši esam spējīgi. Tā rezultātā mēs vairs lēti nepārdosim sevi vai nenovilksim iedomātas robežas, pamatojoties uz to, ko mēs domājam, ka varam darīt.
Lēmumu pieņemšana
Saskaņā ar Pieaugušo attīstības un lēmumu laboratorijas (Centrālās Floridas Universitātes) pētniekiem, izmaiņas notiek pakāpeniski, un lēmumu pieņemšanas spējas parasti sasniedz maksimumu ap 50 gadiem. Būtībā ar vecumu mēs iegūstam dzīves pieredzi un zināšanas, kas nosaka mūsu lēmumu pieņemšanu.
Turklāt, kļūstot vecākiem, mēs kļūstam mazāk impulsīvi un racionālāki, kā arī spējam atšķirt savas vajadzības no vēlmēm, vienlaikus koncentrējoties uz svarīgiem jautājumiem un mērķiem savā dzīvē. Tas palīdz mums ne tikai pieņemt apzinātus lēmumus, bet arī labāk pilnībā novērtēt situācijas ilgtermiņā, nevis tūlītēju gandarījumu.
Atlaišana
Pusmūža cilvēki zina, ka atlaišana ir būtiska, jo tā rada vietu izaugsmei un atjaunošanai. Mūsu vecumā mums ir labākas lietas, ko darīt, nekā ļauties negatīvai domāšanai, un tas ir tāpēc, ka gadu gaitā mēs saprotam, ka viss, kam mēs pieķeramies, kļūst par mūsu daļu vai paplašinājumu ne tikai emocionāli, bet arī fiziski. Kad mēs kļūstam vecāki un gudrāki, mēs sākam saprast, kas mums ir vajadzīgs un kas mums jāatstāj. Dažreiz mūsu dzīvē ir lietas, kurām nav paredzēts palikt. Dažreiz izmaiņas, kuras mēs nevēlamies, ir tās, kas mums ir vajadzīgas, lai attīstītos. Un dažreiz labāks risinājums ir doties prom.
Emocionālā inteliģence
Emocionālā inteliģence jeb emocionālais koeficients (EQ) tiek uzskatīts par svarīgu prasmi, ko laika gaitā var apgūt arvien labāk. Tas veido uzvedību tā, lai cilvēki reaģētu uz savām un citu emocijām. To veido emocionālā pasaule un jūtas, kas tiek izjustas iekšēji, kā arī tās, kuras pauž apkārtējie.
Nobrieduši cilvēki, kuriem bieži ir tendence redzēt plašāku ainu, spēj pārvaldīt un līdzsvarot emocijas un saprātu labāk nekā jaunākie, izrādot empātiju vai līdzjūtību dažādās situācijās.
Saskaņā ar UC Berkeley psihologa Roberta Levensona teikto, tendence piedzīvot un aktīvi apstrādāt emocijas, nevis ignorēt, vecākiem pieaugušajiem sniedz patiesas priekšrocības.
“Arvien biežāk šķiet, ka vēlīnās dzīves jēga ir vērsta uz sociālajām attiecībām un rūpēm par citiem, kā arī par rūpju saņemšanu,” viņš komentē. “Šķiet, ka evolūcija ir noregulējusi mūsu nervu sistēmas tādā veidā, kas ir optimāls šāda veida starppersonu un līdzjūtības aktivitātēm, mums novecojot.”
Seksa dzīve
Vairāki pētījumi ir parādījuši, ka nobriedušiem cilvēkiem ir vairāk un labāks sekss, nekā sabiedrība varētu domāt.
Viens no iemesliem, kāpēc daudzi eksperti uzskata, ka sekss kļūst labāks, mums kļūstot vecākiem, ir tas, ka mēs esam pārliecinātāki par sevi. Jo īpaši nobriedušām sievietēm kļūst ērtāk izpaust savu seksualitāti. Pētījumā, ko veica žurnāls Health Plus — cilvēki, kas ir vecāki par 45 gadiem, arī tika atklāts, ka vecākas sievietes bija azartiskākas. Faktiski 89 procenti sieviešu atzina, ka viņiem patīk dažādas pozīcijas un vietas. Protams, šīs sievietes arī teica, ka sekss bija labāks 40 gados nekā 20 gados.
Redziet, novecošanai ir savas priekšrocības. Brīvība izteikt savas domas un gūt prieku par sīkumiem ir tikai neliela daļa no nebeidzamajiem pārsteigumiem, ko jūs sagaidīsit nākamajā dzīves daļā.
Esi gudra, noveco rotaļīgi!