fbpx
  • Meklēšana
  • Lost Password?
Pavasara pastaaiga

Gavēnis bez norobežošanās

Pirms kāda laika nolēmu dalīties ar savām pārdomām, tīri personīgām, šeit pat, kopienas Sievietēm 50+ lapā. Tomēr līdz rakstīšanai nonācu tikai šodien.

Par iedvesmu kalpoja šī skaistā pavasarīgi saulainā diena un manas – Torņakalna draudzes mācītāja sprediķis. Par svēto laiskumu. Bet jāsāk ar to, ka šogad pirms Lieldienu gavēņa laika moto ir “7 nedēļas bez norobežošanās”. Jā, nevis bez gaļas, bez kārdinājumiem vai pat bez sociālajiem tīkliem, bet bez norobežošanās. Neatstāstīšu šeit visu iepriekšējo sprediķu domas, bet izaicinājums ir nevis atteikšanās no kaut kā, bet otrādi.

Nevis norobežosimies, bet kādu robežu nojauksim. Nevis noslēgsimies, bet atvērsimies. Nevis kādu atraidīsim, bet uzaicināsim. Nevis neiesim, bet iesim. Nevis atteiksimies, bet piekritīsim. Nevis paliksim, bet dosimies. Ne velti Vecās Derības centrā ir tieši Iziešana nevis Palikšana. Iziesim no visa, kur jūtamies ērti paši ar sevi, iziesim no ierastās rutīnas un no tā, ko uzskatām par pašsaprotamu. Iesim kopā.

L.Rozentāls

Man šī doma patīk, lai arī priekš manis ir nedaudz izaicinoša. Citus gadus šajā gavēnī atteicos no gaļas. Šoreiz ne, bet te arī veselības apsvērumi.

Lai arī esmu izveidojusi šo kopienu Sievietēm 50+, komunicēju gan sociālajos tīklos, gan tikšanās reizēs gan klātienē, gan tiešsaistē, tas joprojām man ir izaicinājums, ko mācos pārvarēt. Jo vēlme būt kopā, organizēt, vadīt, iedrošināt, iedvesmot, stāstīt un uzdot jautājumus, ir pretrunā ar manu raksturu un būtību. Viss, ko saucam par komunikāciju, varbūt pat līderību, un kas man kā kopienas vadītājai ir nepieciešams un arī gribēts – man tas nenāk viegli, nu nemaz arī ne. Neaprakstāmi priecājos, kad kāda no dalībniecēm ir atsaucīga, piedāvā kādu savu palīdzību vai iesaisti. Protams, ir zināms progress, esmu kļuvusi drošāka un par sevi un savām idejām pārliecinātāka, bet vēl ir,kur mācīties un augt. Ja man kāds jaunībā būtu teicis, ka kādreiz radīšu un vadīšu kaut nelielu organizāciju – domātu, ka par mani zobojas. Visu mūžu esmu bijusi klusā meitene. Aicinājums darboties sieviešu 50+ kopienā mani ir mainījis.

Šodienas gavēņa tēma bija – nenorobežoties no dabas un radības. Biju iecerējusi pastaigu jau pirms dievkalpojuma, bet šoreiz viss skaisti sasaucās. Vēl neliels citāts:

Varbūt “iet kopā ar radību” arī nozīmē – vispirms sākt IET – doties laiskās pastaigās un pārgājienos, vienatnē nonākt kopībā ar dabu, nedomājot, vai šī pastaiga izdosies, vai mēs sasniegsim kādu mērķi vai soļu skaitu. Iet kopā ar radību var sākt, atsakoties no aktivitātēm, kas orientētas uz mērķi. Dievs rada šo pasauli, lai būtu ar to kopā, nevis no tās kaut ko dabūtu, izspiestu sev kādu labumu. 

L.Rozentāls

Tā nu arī mēs kopā ar vīru devāmies laiskā, bezmērķa pastaigā ar vienīgo domu, izbaudīt sauli, pavasari, svētdienu un viens otra klātbūtni. Prieks par saules siltumu, ceļā atrastajiem pūpoliem un sniegpulkstenītēm, dzenis augstu kokā, pirmais dzeltenais taurenis – pat nebraucot ārā no Rīgas, tā bija iespēja būt kopā ar Dieva radīto dabu, tepat Iļģuciemā. Patiesi izbaudīju šo svētdienu, vēlāk mierīgi noklausoties Jura Rubeņa lekciju Integrālā institūta lapā par ātro un lēno laiku, kas arī lika aizdomāties. Šajā dienā ļoti iederējās Arvo Pērta mūzika, 2023.gada disks Tractus. Šādas svētdienas, kad, lai arī iekrāto darbu un veicamo pienākumu kaudze nekur nav pazudusi, tomēr izvēlos nedarīt neko “produktīvu”, man dod veldzi un iedvesmu atkal atgriezties darba nedēļas ritmā. Un nenožēlot svēto laiskumu, aizvadot svētdienu.

Invalid OAuth access token - Cannot parse access token

Pieraksties jaunumu vēstulei