Ieskats un pārdomas par Ričarda Rora un Maikla Morela grāmatu “Dievišķā deja. Trīsvienība un mūsu pārveide”
Šī grāmata man ir palīdzējusi manā pārveides un izaugsmes ceļā, kas sākās, ieejot dzīves vidū, un kas veicinājusi manas dvēseles atvēršanos dzīvei, kā rezultātā es vispār esmu radījusi šo kopienu sievietēm… Tādēļ turpinu dalīties ar resursiem, kas man palīdzējuši un iedvesmojuši. Šī grāmata ir tikai viens no daudziem Skolotājiem manā ceļā, pateicoties kuriem šobrīd varu teikt – jā, šobrīd savos 50+ esmu laimīgāka nekā jebkad un dzīve manī un ap mani ir krāsaināka, pilnvērtīgāka, harmoniskāka un skaistāka kā jebkad!
Vai ir kāds cilvēks pasaulē, kas neilgotos pēc mīlestības? Neilgotos būt mīlēts, pieņemts, aicināts uz dievišķu deju? Bet tik daudzi nezina, ka jau ir aicināti šajā dejā, ir ietverti dievišķajā mīlestībā, vienalga, kristieši vai nekriestieši, ticīgi vai neticīgi. Pēc šīs grāmatas izlasīšanas man nostiprinājās pārliecība, ka visi ir aicināti. R.Rors tik skaisti apraksta Svētās Trīsvienības būtību. Trīsvienība vienmēr ir bijusi un paliks Noslēpums, bet pēc šīs grāmatas izlasīšanas šis noslēpums kļūst dzīvs un dzīvi mainošs, ja tam atveram sevi.
“Atcerieties: noslēpums ir nevis kaut kas tāds, ko nevar saprast, bet gan kas tāds, ko var censties izprast bezgalīgi! Brīdis, kad var teikt: “Rokā ir!”, nekad nepienāk. Allaž un mūžam mēs esam rokā noslēpumam!”
“…ļaujiet notikt mīlestībai.
…Mīlestība līdzinās lūgšanai: tā nav tik daudz darbība, ko veicam, kā realitāte, kas mēs jau esam. Mēs neizlemjam mīlēt. Tēvs neizlemj mīlēt Dēlu. Tēva mīlestība simtprocentīgi ir plūsma no Tēva uz Dēlu. Dēls nenolemj šad un tad veltīt Tēvam vai Garam drusciņ mīlestības. Mīlestība ir veids, kā Trīsvienība darbojas! Bez izņēmumiem.”
Mani ļoti uzrunāja tas, kā autors grāmatas sākumā apraksta 15.gadsimta krievu ikonogrāfa Andreja Rubļova radīto ikonu “Svētā Trīsvienība”, kas pēc Rora vārdiem, “daudziem no mums ir ikonu ikona”. Izcilākais sakrālās mākslas paraugs, kāds jebkad radīts.
Rubļova ikonā izmantotas 3 krāsas, kas ilustrē dažādus Svētā aspektus, kas visi ietverti Trijos- zelts, kas ir “Tēva” krāsa (pilnība, pabeigtība, visa Pirmavots), zilā, ko Rubļovs uzskatīja par “Cilvēka” krāsu (jūra un debesis, kas spoguļojas viena otrā, Dievs, kas ietērpjas cilvēcībā) un zaļā, kas simbolizē “Garu” (dievišķais dzīvīgums, radošums, auglīgums).
Svētais Triju veidolā, kas ēd, dzer, izbauda viesmīlību un prieku par pārējo klātbūtni. Bet autors uzsver dažas detaļas gleznā. Vispirms, Svētā Gara roka, kas norāda uz ceturto- brīvo vietu pie galda. Vai Gars aicina pie Dieva galda? Un vēl, zemāk galda priekšējā malā, atrodas neliels četrstūra formas caurums. Mākslas vēsturnieki apgalvo, ka spriežot pēc līmes atliekām uz ikonas oriģināla, šeit varēja but pielīmēts spogulis. Tas ir ļoti neparasti un nekad nepieredzēti ikonogrāfijā. Ričards Rors aicina domāt, ko šis spogulis nozīmē. Kam tad paredzēta brīvā vieta pie Dieva galda?
“Taču pat Trejādajai Pilnībai nepatīk ieturēt maltīti vienatnē. Šis aicinājums sēsties pie Dieva galda, iespējams, ir pirmā bibliskā norāde uz procesu, ko vēlāk nosauksim par pestīšanu.
Jēzus nāk no šīs Mūžīgās Pilnības, dodot mums iespēju saskatīt spogulī pašiem sevi, kļūt par šī sadraudzības mielasta dalībniekiem un piedalīties Dieva mūžīgajā mīlestības un kopības dejā.”
Daži citāti no grāmatas.
“Cik daudzi cilvēki no tiem, kurus pazīstat, ieskaitot jūs pašu, tiešām piedalās šajā dievišķajā dejā, saglabādami līdzsvarotu samēru starp sevis mīlēšanu un sevis ziedošanu? Tieši tā var defināt psiholoģisko briedumu. Un tā patiesi ir deja, kurā bieži sajaucam soļus.”
“Uz šī fona grēka definīcija ir eleganti vienkārša: grēks ir viss, kas kavē plūsmu. Vai tas būtu ienaids, nepiedošana, negatīvisms, vardarbība vai upura lomas uzņemšanās – visas tās parādības, par kurām Jēzus mūs brīdina Kalna runā. To visu vienkārši nedrīkst darīt.”
“Dieva žēlastība ir tik bezgalīga un atjautīga, ka Dievs mūsu pestīšanai izmanto pat mūsu grēkus.“
“Tātad Svētais Gars ir galvenokārt enerģētiska klātbūtne. Bieži vien var pateikt, ka cilvēks dzīvo Garā, jo viņam vienlaikus piemīt neuzspēlēts dabiskums un mirdzums, viņš ir kontaktā pats ar sevi. Tas palīdz viņam būt spontānam un neuzkritoši oriģinālam.”
“Mīlestība mūsos, proti, Gars mūsos, vienmēr kaut kādā veidā saka: “jā”. Mīlestība nav tas, ko mēs darām, mīlestība ir tas, kas mēs esam. Mīlestība ir mūsu īstā patība. Mīlestība ir vieta, no kuras nākam, un vieta, kurp ejam. Mīlestību nevar nopirkt. Mīlestību nevar iegūt. Mīlestība ir Dieva klātbūtne mūsos, saukta par Svēto Garu; daži teologi to dēvē par neradīto žēlastību.”
14.gs.dominikāņu mistiķis Meistars Ekharts:
“Vai gribi zināt,
Kas notiek pašā Trīsvienības sirdī?
Es tev to atklāšu.
Trīsvienības sirdī
Tēvs smejas
Un dzemdē Dēlu.
Dēls atsaucas Tēva smiekliem
Un smejot dzemdē Garu.
Un Trīsvienība smejas
Un dzemdē mūs.”
Grāmatas noslēgumā Ričards Rors piedāvā septiņus praktiskus veidus, kā piedzīvot Trīsvienību.
Ričarda Rora lūgšana:
Dievs par mums, mēs saucam Tevi par Tēvu.
Dievs mums blakus, mēs saucam Tevi par Jēzu.
Dievs mūsos, mēs saucam Tevi par Svēto Garu.
Tu esi mūžīgais noslēpums, kurā it viss gūst spēku, pastāv un dzīvo-
Pat mēs un pat es.
Nekādi vārdi nespēj izteikt Tavu labumu un lielumu.
Mēs tikai varam saredzēt Tevi tajā, kas ir.
Mēs lūdzam šādu pilnīgu redzējumu-
Kā iesākumā, tā tagad un mūžīgi mūžos.
Āmen.
admin
