• Meklēšana
  • Lost Password?
Mūsu prāts pēc 50

Mūsu prāts šajā vecumā sasniedz maksimumu

Ja tev kādreiz ir gadījies meklēt vārdu teikuma vidū, ienākt telpā un aizmirst, kāpēc tu tur ienāci, vai justies tā, it kā tavas smadzenes strādātu ar pusi no parastās jaudas, es tevi saprotu, mīļā.

Menopauzes “smadzeņu migla”  ir reāla, dokumentēta un diezgan kaitinoša. Bet ir labas ziņas: jauns, recenzēts pētījums, kas publicēts žurnālā Intelligence, liecina, ka, runājot par vispārējo kognitīvo un psiholoģisko funkcionēšanu, cilvēki faktiski sasniedz savu maksimumu vecumā no 55 līdz 60 gadiem.

Pētnieki Žils Žinja (Gilles Gignac) un Marcins Zajenkovskis (Marcin Zajenkowski) analizēja ar vecumu saistītās tendences 16 dažādās kognitīvajās un personības dimensijās — tādās kā spēja loģiski domāt, emocionālā inteliģence, finanšu pratība, morālais spriedums, kā arī personības iezīmes, piemēram, apzinīgums un emocionālā stabilitāte. Viņi pārrēķināja visus rezultātus vienotā skalā, lai varētu salīdzināt līdzīgas lietas, un pēc tam izveidoja kopējo funkcionēšanas rādītāju.

Rezultāts? Skaidri redzams maksimums vidējā vecumā.

Protams, dažas spējas ar vecumu samazinās. Datu apstrādes ātrums, darba atmiņa un loģiskā domāšana — tāda ātra, abstraktā problēmu risināšana, kas ļauj izcili nokārtot IQ testu — sasniedz maksimumu agrā 20 gadu vecumā un pēc tam sāk samazināties. (Tas liek justies pazemīgi, bet, no otras puses, kam gan bija svarīgs tavs apstrādes ātrums, kad tev bija 22 gadi un tu ar tā palīdzību pieņēmi muļķīgus lēmumus?)

Taču ievērojams skaits spēju turpina uzlaboties līdz pat vidējam vecumam un vēlāk. Kristalizētā intelekta līmenis — jūsu uzkrātās zināšanas, vārdu krājums un pieredze — turpina augt līdz pat 60 gadu vecumam. Emocionālā inteliģence sasniedz augstāko punktu ap 40 gadu vecumu. Finanšu izpratne pakāpeniski palielinās un savu augstāko punktu sasniedz tikai 60 gadu beigās. Morālā spriestspēja turpina padziļināties visā dzīves garumā. Un, iespējams, visnozīmīgākais: atbildības sajūta un emocionālā stabilitāte abas ievērojami palielinās no agrīnās pieaugušā vecuma līdz pat vidējam vecumam.

Citiem vārdiem sakot, tās smadzeņu daļas, kas padara jūs gudru, stabilu un spējīgu orientēties reālajā dzīvē, joprojām attīstās.

Pētnieki arī norāda, ka šis modelis skaidri izskaidro to, kas vienmēr šķitis nedaudz paradoksāli: kāpēc karjeras augstākie sasniegumi — vislielākie ienākumi, vislielākais profesionālais prestižs, nozīmīgākās vadītāju pozīcijas — parasti tiek sasniegti 50 gadu sākumā vai vidū, lai gan fluīdā intelekta līmenis savu augstāko punktu sasniedz jau desmitgadēm iepriekš. Jo reālajā dzīvē panākumi nav atkarīgi no tīras informācijas apstrādes ātruma. Tie ir atkarīgi no spriestspējas, pieredzes, emociju regulēšanas un spējas izprast situāciju. Un šo prasmju attīstīšanai ir nepieciešams laiks.

Pētījuma secinājums ir nepārprotams: cilvēki, kas vislabāk piemēroti atbildīgu lēmumu pieņemšanai, visticamāk nebūs jaunāki par 40 gadiem vai vecāki par 65 gadiem. Jūsu 40. un 50. gadi nav sākums beigām. Tie ir galvenais notikums.

Tāpēc nākamreiz, kad smadzeņu migla liks jums justies, ka zaudējat pozīcijas, atcerieties: varbūt jūs aizmirstat, kur esat nolicis atslēgas, tomēr tuvojaties savas dzīves psiholoģiski spēcīgākajiem gadiem. Abas lietas var būt patiesas. Migla ir pārejoša. Gudrība ir strukturāla.

  • Emocionālā inteliģence sasniedz augstāko līmeni ap 40 gadu vecumu. Spēja izprast situācijas, pārvaldīt savas emocijas un veidot attiecības sasniedz savu kulmināciju tieši perimenopauzes periodā.
  • Finanšu izpratne turpina attīstīties līdz pat 60 gadu beigām. Pētījumā tika konstatēts, ka finanšu izpratne pieaugušā vecumā pakāpeniski palielinās — kāds citēts pētījums liecināja, ka 81 % pieaugušo vecumā virs 65 gadiem pareizi atbildēja uz finanšu jautājumiem, salīdzinot ar tikai 37 % 18–24 gadus veco respondentu.
  • Jūs kļūstat labāki atlaišanā. Pretestība pret „ieguldīto izmaksu kļūdu” — spēja pārtraukt tērēt naudu (vai enerģiju, vai laiku) bezjēdzīgi — uzlabojas ar vecumu. Vecākiem pieaugušajiem bija divreiz lielāka varbūtība izdarīt racionālāku izvēli nekā jaunākiem pieaugušajiem.
  • Īstenajā dzīvē vissvarīgākās rakstura iezīmes turpina uzlaboties. Apzinīgums un emocionālā stabilitāte — rakstura iezīmes, kas visciešāk saistītas ar karjeras panākumiem, veselību un apmierinātību ar dzīvi — abas palielinās līdz vidējam vecumam.
  • Smadzeņu migla ≠ smadzeņu darbības pasliktināšanās. Apstrādes ātrums patiešām palēninās. Taču spriešanas spēja, gudrība, morālā spriestspēja un emocionālā inteliģence joprojām uzlabojas. Tās smadzeņu daļas, kas padara jūs efektīvus reālajā dzīvē, joprojām attīstās.

Autore: Amy Cuevas Schroeder. Tulkots ar MI.