Intervija ar Rūtu Lūsi, Spring Valley valdes priekšsēdētāju, vadības attīstības direktori un Foruma Līdere 2021 lektori.
Vai pēc 50 ir iespējams mainīt dzīvi, ja tā nesniedz piepildījumu, vai kādās jomās bremzē? Un vai tas ir tiešām visām nepieciešams?
Kopienas Sievietēm 50+ viena no tēmām ir sievietes uzdrošināšanās mainīt savu dzīvi arī pēc 50 gadu vecuma. Daudzās intervijās esat stāstījusi, kā Jūsu dzīve ir mainījusies uz augšu tieši karjeras un biznesa jomā.
Nereti saņemu uzaicinājumu uzstāties kādā organizācijā pasākumā vai mācību seminārā – iedvesmot un sniegt praktiskus padomus. Tā, patiesībā, ir fantāzija – gatavus padomus nevienam nevar iedot, un iedvesmojoši vārdi ir skaisti, bet tie tūlīt var izkūpēt gaisā, ar to ir stipri par maz. Protams, mēs iedvesmojamies no dzīvās pieredzes stāstiem. Cilvēki domā, ja viņiem tos vārdus kāds pateiks un, noklausoties kādu iedvesmojošu un enerģisku runu, viss mainīsies…bet tajā attīstības ceļā jau jābrien pašam!
Mēs esam tik ļoti dažādi, un mūsu pieredze nekur nepazūd, tas viss – mūsu katra prieka un bēdu stāsti mums nāk līdzi mūsu mugursomā, apzināti vai neapzināti, ietekmējot to, kā mēs vienā vai otrā situācijā rīkojamies.
Sevis attīstības un mācīšanās ceļam nav vecuma robežu – 30, 40, 60 vai pat 70 gados. Stāsts nav par vecumu, stāsts ir par cilvēku – kamēr mēs dzīvojam, vai gribam dzīvot jēgpilni? Un vienalga, ko tu mācies – vai tas ir profesionālajā jomā, vai kādu hobiju, lai tu būtu nodarbināts ar kaut ko, kas dod tavai dzīvei jēgu.
Tas “piecdesmitnieks” mani mazliet smīdina – jo manām meitām arī tūlīt būs 50, es skatos uz sievietēm pēc 50, skatos uz savām meitām, tās ir sievietes pilnbriedā, mācās, un dzīve iet uz priekšu! Cipariem nav nekādas nozīmes!
Bet es esmu pilnīgi cita laikmeta cilvēks, un ir lietas, kas nav piedzīvojamas šodien. Un ne jau viss tajos padomju laikos bija tik slikts – gan mājās, gan skolā, gan darbā pienākumi bija jāizpilda. Tas iemācīja atbildības uzņemšanos, disciplinēja un deva rūdījumu. Ja tu šodien ķeries pie kādā darba, tad tu saproti, ka tev tas ir jāizdara līdz galam. Skatos uz savām meitām, kas arī vēl piedzīvojušas tās kartupeļu vagas, siena vākšanu, un viņas tagad to novērtē – šī izturības pieredze mums ir “mugursomā”.
Kardinālās pārmaiņas dzīvē? Visi, protams, vēlas pareizās atbildes, taču es parasti saku – ir jāmeklē pareizie jautājumi: Kāpēc es to gribu kaut ko mainīt? Kas mani neapmierina pašreizējā dzīvē/darbā? Kas man traucē? Un ne tikai 1 jautājumu uzdot, bet ir tāda laba metode – pieci “kāpēc”. Atbildi uz vienu “kāpēc?” un tad uz atbildi atkal var jautāt- “kāpēc?”- kamēr jūs tiekat pie kādas atbildes, kas palīdz virzīties tālāk.
Pārmaiņas mēs uztveram ļoti atšķirīgi. Viena pieņems lēmumu 20 minūtēs, bet cita briedīs 20 gadus, kamēr sadūšosies. Viena nebaidīsies iet pie kouča vai līdzgaitnieka, lai palīdzētu atrast būtiskākos jautājumus, bet cita kautrēsies. Mēs esam ārkārtīgi dažādas, un ne vienmēr visām vajag kardināli ko mainīt. Kādai, jā, vajadzēs – kardināli, turpretī citai nepieciešams skaidrāk apzināties sevi, ko tad es īsti daru, kur ir mana problēma, un varbūt , ka tā risināma izmainot kaut ko pavisam nedaudz.
Bet meklēt profesionāla līdzgaitnieka vai kouča palīdzību tomēr iesakāt?
Jā, protams. Bet es varu tikai ieteikt, tomēr izvēle ir katras pašas ziņā – ja tiešām jūtat, ka bez palīdzības netiksiet skaidrībā. Un noteikti jāmeklē patiešām profesionāls koučs vai līdzgaitnieks.
Pirms kaut ko būtisku mainīt savā dzīvē, ir vērtīgi vispirms mēģināt rast iespējas un veidus izprast sevi, apzināties savu potenciālu, resursus, savas stiprās puses un ierobežojumus.
Piemēram, man bija 50 gadi, kad es vispār sāku ieskatīties spogulī (sevī). Pārsvarā mums tikai šķiet, ka labi sevi pazīstam, zinām, ko mēs katrs par sevi domājam! Un ja mēs nesaņemam atgriezenisko saiti par sevi, par savu uzvedību, tad turpinām dzīvot ilūzijā par sevi (kas var slikti beigties…). Tagad ir tik daudz iespēju un instrumentu, kas var palīdzēt, un nevajag nodzīvot līdz 50, lai paskatītos spogulī…. Tas ir pirmais solis uz tām pārmaiņām – saprast, kas tu pats esi par cilvēku, vai spēj apzināties sevi un ieraudzīt sevi no malas (to, ko citi redz un tev nepasaka…) Kā to darīt?
Viena no vērtīgākajām lietām ir sava personīgā psiholoģiskā tipa apzināšanās. Savas karjeras sākumā man bija iespēja apgūt vissvarīgāko instrumentu savas personības izpētē – Myers Briggs Type Indicator. Ar tā palīdzību es uzsāku savu apzināto attīstības un mācīšanās ceļu. Tas ļāva izprast, kādēļ atšķiras cilvēku intereses, reakcijas, vērtības, motivācija, kuras ir manas stiprās puses, un kur nepieciešami uzlabojumi.
Šis instruments var palīdzēt paskatīties savu dzīvi, izprast sevi – kas es esmu un kāpēc es esmu tur, kur es esmu! Varbūt tu esi pareizā vietā, bet varbūt tu tomēr gribi ko mainīt – vispirms jātiek skaidrībā, ar ko tu neesi apmierināts – ar darbu un karjeru? personīgo dzīvi? .
Mani jau kādu laiku interesē un aizrauj Eneagramma. Tas arī ir viens no instrumentiem labākai sevis iepazīšanai un izprašanai?
Jā, Personības Eneagramma arī ir cilvēka psihes modelis, kuru raksturo 9 atšķirīgu un savstarpēji saistītu personības tipu tipoloģija. Tipi atspoguļo veidu, kā cilvēki domā, jūt, mijiedarbojas attiecībās ar pasauli, citiem un sevi. Vēl viens dziļš sevis izpētes un apzināšanās instruments, vēl viena lēca, kura palīdz paskatīties uz savu personību.
Un vēl viens, vispieejamākais instruments sevis ieraudzīšanai spogulī un attīstībai – ir atgriezeniskā saite no cilvēkiem, kuriem tu uzticies, ka viņi tev nemelos un nebaidīsies pateikt arī konstruktīvu kritiku.
Manuprāt, iedvesma ir vērtīga, ja esmu jau kaut ko izlēmusi vai sapratusi, ko vēlos.
Jā! Pēc iedvesmas jāseko rīcībai, kas nozīmē – apņemšanos, attīstības ceļa plānu, pašdisciplīnu šajā pārmaiņu ceļā.
Viduspāreja. Neliels citāts no Dž. Holisa grāmatas Viduspāreja:
“Ir nepieciešams piedzīvot Viduspāreju, lai pilnvērtīgāk attīstītu savu potenciālu un iegūtu brieduma dzīvesprieku un viedumu. Viduspāreja ir iekšējs aicinājums atstāt pagaidu dzīvi un patiešām kļūt par pieaugušo, atmest viltus Es un tapt patiesam.”
Ko Jūs domājat par šādu Viduspāreju, kad dzīvot ar līdzšinējām klišejām kļūst arvien grūtāk un dažbrīd pat neapzināti rodas vēlme saprast savu īsto Es, savas dzīves jēgu un piepildījumu?
Ne visiem dzīves vidū rodas šī vēlme ieskatīties sevī. Un ne jau visi mēs dzīvojam pēc klišejām, ir atkal tā ļoti lielā dažādība.
Atrast savas dzīves īsto jēgu – jā, kaut vai paskatāmies no šāda skatu punkta. Ja ir tā, ka viss kas manī ir, mans potenciāls tiek izmantots un esmu uz ceļa, kas man ļoti patīk, mani apmierina gan mana karjera, gan personīgā dzīve, man tādi jautājumi varbūt vispār nerodas?!
Protams, par lielajiem jautājumiem jau mēs visi kādreiz aizdomājamies, kas ir dzīve, kas būs pēc tam. Bet dzīve – tas jau ir augšā un lejā, un atkarībā no mūsu emocijām, no dažādiem notikumiem, šie jautājumi parādās. Bet tas noteikti nebūs tā, ka pusmūžā visi sev uzdos šos jautājumus.
”Spring Valley” semināri domāti organizāciju vadītājiem, komandām. Un kāds varbūt nemaz negrib mācīties, bet viņam jāiet?
Protams, reizēm ir tā, ka cilvēki iesākumā ir ļoti atturīgi un skeptiski, jo nereti ir atsūtīti uz mācībām. Un tad man ir ļoti liels prieks, ja pēc tam pienāk klāt un saka – paldies, bija noderīgi!
Spring Valley mācību metode ir mācīšanās no pieredzes, kas nozīmē iespējas praktiski darboties, vingrinājumos pētīt savu uzvedību, komunikāciju un sadarbību, saņemt atgriezenisko saiti un veidot savus personīgos attīstības plānus. Pamata ideja, uz ko vēršam uzmanību, ir stāsts ir par to, kā tas, kas tu esi, ko tu dari vai nedari, palīdz sadarboties un sasniegt mērķus.
Vai ”Spring Valley” pastāv iespējas arī pieteikties kursiem individuāli?
Agrāk tas bija populāri. Tagad nokomplektēt atklāto kursu ir samērā grūti, pārsvarā mācās uzņēmumu vadītāji un komandas. viss iet praktiski, ir arī teorētiskas lietas, protams. Individuālos mācību kursus veiksmīgi un profesionāli sniedz KIC.
Kā stiprai sievietei saglabāt savu sievišķību, ne tikai vienkārši rūpējoties par savu izskatu, stilu, garderobi, bet tieši – būt sievišķīgai? Sasniegumi biznesā, neatlaidīgs, mērķtiecīgs darbs taču prasa tik daudz vīrišķīgās enerģijas!
Tas ir interesants jautājums. Mums visiem ir gan sievišķā, gan vīrišķā enerģija. Bet tās sievišķīgās līderes, tās, manuprāt, ir vispār tāds enerģijas lādiņš, kurās pilnībā apvienojušās abas enerģijas!
Mani ļoti aizrauj tas, ka tu vari iet un darīt, risināt problēmas pieņemt lēmumums, un mani reizēm izbrīna tas, ko reizēm dzirdu un lasu par sievietēm: mums ir jābūt vājām…mums jāļauj, lai par mums rūpējas…tas nav galīgi par mani.
Es neesmu un negribu būt vāja.
Sievietes arī pašas izvēlas, ko darīt, nu ja gribi, ej un dari, ja gribi izlikties par vāju, izliecies, (bet es nedomāju, ka tā vājuma demonstrēšana ir sievišķības pazīme). Jo sievietēs taču ir spēks, un jūties taču tad autentiski! Ja es gribu ņemt to cirvi, es ņemu un eju, bet ja negribi ņemt tad arī neņem. Tas jautājums jau ir mazliet novecojies. Es esmu par vienlīdzīgām tiesībām. Protams, ja mēs skatāmies no sistēmas viedokļa, ir pētījumi, kas parāda vairākus aspektus, kur pret sievietēm nav vienlīdzīga attieksme.
Bet stāsts šeit jau laikam nav par to.
Bet arī tās vīrišķīgās un stiprās sievietes arī var būs skaistas, sievišķīgas!
Protams, ka var! Un tikpat labi – var neizskatīties! Es domāju, ja cilvēks rūpējas par sevi visu, ar to es domāju – ķermeni, prātu, emocijām un garīgumu, tad tā sieviete būs gan stipra, gan skaista, gan sievišķīga.
Izglītošanās un izaugsme. Es pat nejautāšu, vai tas ir svarīgi, jo esmu pārliecināta, ka ir – arī pēc 50 gadu vecuma. Bet, kādi ir Jūsu uzskati un ko varat ieteikt sievietēm pēc 50? Par sevi runājot, ir tik daudz dažādas intereses, vēlmes un šobrīd arī iespējas mācīties, lasīt, studēt…ka man jau problēma ir atteikties no kādām lietām, lai nerautos uz visām pusēm… Vai labāk būtu mācīties vienlaicīgi vienā virzienā, un tikai pēc pilnīgas vienas jomas apguves ķerties klāt kam jaunam? Vai arī dažādība nāk par labu?
Ja gribas rauties uz visām pusēm, nu tad ir jāraujās, neviens nevar pateikt, kas ir pareizāk. Vienam tā būs viena aizraušanās uz mūžu, cits gribēs pamēģināt, pagaršot no visa kā. Tas ir par tavām izvēlēm un sajūtām, darīt, vai nedarīt – kā tu jūties! Bet, ja tu jūties, ka ir par daudz, tad ir jāapstājas un jāpadomā, ko tiešām gribi.
Es esmu izmēģinājusi daudzas lietas, tas man sagādājis lielu gandarījumu un prieku, taču tā pilnībā izkopt kādu vaļasprieku – nav izdevies, jo vienmēr gadās vēl kaut kas interesants, kas jāpamēģina….
Ko Jūs novēlētu kopienai Sievietēm 50+, kas ir savā pašā sākumā un šīs kopienas dalībniecēm?
Pats pirmais ir – uzdot sev tos jautājumus, un ne tikai vienu vien. Kāpēc, kāpēc, kāpēc un kāpēc. Un palikt ziņkārīgiem par pasauli – tā ir ļoti laba lieta! Kad tu sāc attīstības un mācīšanās procesu, tas pats par sevi iedvesmo. Tu pamazām sāc saredzēt dziļāk un vairāk. Mācoties Tu saproti, ka primārās zināšanas, lai Tu pasauli uztvertu un saprastu labāk, ir par sevi pašu. Kā Tu ej pa dzīvi – bija labi, vai bija slikti, bet vai tu saproti, kāpēc bija labi, vai tu to varēsi atkārtot, vai – kāpēc bija slikti, un kā es nākošreiz rīkošos? Un tu ej vairākas reizes, kamēr kaut ko atrodi un saproti!
Un to arī novēlu – uzdrīkstēties, neapstāties un turpināt ceļu!
admin
